• Photo: Maksym Kudymets
    Jūsu priekšā-Fotoprojekts, kurš stāsta par jauno Ukrainas Vēsturi. Stāsts, kuru mēs radam, ietver fragmentus no 2013. gada novembra, revolūcijas sākuma, līdz šim brīdim.
  • Ukraina, kā valsts pastāv vairāk nekā tūkstots gadu – ukraiņi veido uzskaiti jau no viduslaiku Kijevskas Rusj. Gadsimtu gaitā, ukraiņi gribēja paši savu valsti, sākot karus, nemierus, visu tikai, lai neļautu varenākajiem kaimiņiem to ieņemt.
  • Photo: H. Pshenychny Central State CinePhotoPhono Archive of Ukraine
    XVII. gs. Maskavai parādijas maniakāla ideja, par jebkadu cenu “savākt” ukraiņus no Eiropas plašumiem un pievienot tos savai impērijai. Trīs gadsimtus, vēl līdz pēdējai Moskovitu Impērijai jeb Padomju Savienībai tas bija izdevies.
  • Photo: Yurko Dyachyshyn
    1991. gadā, pārvarot post padomju laika ekonomikas problēmas un post komunistisko ierēdņupasivitātī,ukraiņi tiecās atgriezties Eiropas pasaulē.

Intro

  • Photo: AP
    2011.gadā tā laika prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka atbalsta tautas eiropisko izvēli, gatavību integrēties Eiropas struktūrā. Svarīgam solim šajā integrācijā bija Asociācijas līgums ar Eiropas Savienību, kas tika gatavots jau no 2007.gada. Integrāciju Eiropas Savienībā atbalstīja lielākā daļa Ukrainas iedīivotāju. Vienīgā valsts, kura nebija apmierināta ar Ukrainas mērķiem, bija Krievijas Federācija.
  • Photo: Sergei Karpukhin, REUTERS
    Tā sāka izrādēt spiedienu tādējādi Ukrainas valsts vīriem, mērķis bija piespiest neparakstīt līgumu. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins mēģinēja izmantot šantāžu un kukuli, lai piespiestu Viktoru Janukoviču atteikties no eiropiskas nākotnes. Jau no XVII. gs. krievi ir uzskatījuši Ukrainu par viņu geopolitisko zonu, tā saucamo”russkij mir”(krievu pasaule). Pat XX.gs. krievu valdība ne reizi vien ir rādījusi pasaulei savus neprātīgos plānus saistībā ar Ukrainu - 1920.gada Ukrainas tautas republikas iznīcināšana, mākslīgi izveidots bads –Golodors, kurš atņēma dzīvību 6.milioniem ukraiņu no 1932. līdz 1933. gadam.”Iznīcināta Atdzimšana”dzīvība tika atņemta ukraiņu inteliģences pārstāvjiem 1936-1938. gadam.
  • Photo: Sergei Grits, AP
    2013. gada novembrī dažas dienas pirms līguma parastišanas, Janukovičs padevies krievu spedienam paziņo, ka atliek parakstīšanu, tas izraisīja asu cilvēku reakciju. Ukrainas pilsoņi šo rīcību izvērtēja kē nodevību, tieši tā to pieņēma Eiropas līderi.
  • Photo: Ryan Anderson/Flickr/Creative Commons
    2013. gada 21. novembrī Kijevā, Ukrainā un citās pilsētās sākās masu mītiņi ”Eiromaidan”.Nosaukums radijās no galvenā galvaspilsētas laukuma - Maidan Nezalezhnostji (Brīvības laukums), kur notika “Granīta Revolūcija” 1990. gadā, kurā deva sakumu Ukrainas neatkarībai, kā arī “Oranģa”revolucija 2004. gadā, kura neļāva V. Janukovičam falsificēt prezidenta vēlēšanu rezultātus.
  • Photo: Oleksandr Piliugin
    Pilsoņi izgāja ielās, pieprasot prezidentam parakstīt Asociācijas līgumu ar ES, kā tas bija plānots.
  • Photo: Konstantin Chernichkin
    Miermīlīgos mītiņos pārsvarā piedalījās jaunieši un inteleģence.
  • Photo: Petro Zadorozhnyy
    Valdības darbības rezultātā - korupcija,banditu attaisnošana utt. Asociācijas līguma parakstīšanu pilsoņi vērtēja kā iespeju mainīt situāciju. Tieši tāpēc atteikšanās no Eiropas integrācijas, daudziem bija kā pēdēja iespēja redzēt kādas pārmaiņas ir valstī.
  • Photo: AFP/tsn.ua
    30. novembra naktī specdieniests ar spēka palīdzību izkliedēja miermīlīgo studentu mītiņu Kijevas Maidānā.
  • Photo: REUTERS
    Nelikumīgās spēka pielietošanas rezultātā, desmitiem cilvēku nokļuva slimnīcā.
  • Photo: Sergei Chuzavkov, AP
    Līdzīgu pieeju jau daudzus gadus izmanto Krievija. Šis bija pirmais atgadījums Ukrainā, tāpēc tas uzreiz radikalizēja cilvēkus.
  • Photo: Volodymyr Shuvayev, AFP
    Pēc dažiem mēnešiem, ukraiņi sāk uziet interneta plašumos krievu policistus un karavīru fotogrāfijas, kurās ir redzami ukraiņu milicijas un specdienesta formas.
  • Photo: Maks Trebuhov
    Maidanā ievainotie cilvēki atrada patvērumu Ukrainas Kijevas patriarhistē pareizticīgās baznīcas Mihailkovas klosterī. Baznīca deva iespēju protestētājiem paslēpties, atpūsties, kā arī saņemt neatliekamo palīdzību.
  • Photo: Mstyslav Chernov
    30. novembra vakara laukumā, klostera priekšā, savācās mītīņš, kurā piedalījās apmēram 25 tūkstoši cilvēku, kuri bija sašutuši par valdības rīcību.
  • Photo: Lazlo Belichay, EPA
    Baznīcas teritorijā veidojās protestantu grupa (oseredok). Parastie pilsoņi sāka nest siltas mantas, produktus un naudu.

Novembris

  • Photo: Kostiantyn Chernichkin
    2014. gada 1. janvārī vairāk par 1. milionu ukraiņu izgāja protesta gajienā Kijevas ielās, pieprasot sodīt vainīgos studentu piekaušana ka ari attgriezsties uz Eiropas integracijas ceļa. Tādi paši gājieni un mītiņi notika desmitiem citās Ukrainas pilsētās.
  • Photo: Natalia Kravchuk
    Mītiņos pilsoņi pieprasīja valdības atkāpšanos, kā arī sodīt visus šīs necilvecīgās pavēles izpildītājus.
  • Photo: Maksym Balandiukh
    Pasaule sāk pievērst uzmanību ukraiņu protestantiem, galvenie pasaules mediji stāsta par miljonu gājienu. Tajā pašā laikā Krievijas telekanāli sāk rādīt, kas ar laiku saņēma nosaukumu «Kremļa propaganda», sižetu par «nelielu fašistu» protestantu grupiņu Kijevas centrā.
  • Photo: Sergei Chuzavkov, AP
    Putins turpināja «iestāstīt» Janukovičam, ka viņa lēmumi ir pareizi, piedāvājot 3. miljardus ASV dolāru un citas ekonomikas preferences.
  • Photo: GLEB GARANICH, REUTERS
    Kijevas centrā «Maidānā» sākās telšu pilsētiņa. Tiek paziņota beztermiņa miermīlīga akcija, īidz «Eiro Maidana» prasību izpildei.
  • Photo: Sergey Supinsky, AFP
    Sāk parādīties sava virtuve, skatuve, informacijas punkts, tualetes, apsardze un pat universitāte. Viss izveidojās bez jebkādas pavēles “no augšas” pašorganizēšanās ceļā.
  • Photo: Markiyan Matsekh
    Līdzīgi protesti sākās daudzos Ukrainas reģionos. Daudzās pasaules malās sāk notikt akcijas atbalstam Ukrainai.
  • Photo: Volodymyr Shuvayev, AFP
    Prezidents Viktors Janukovičs neņem vērā nevienu prasību un atsakās runāt ar protestētājiem. Naktī no 10. uz 11. februāri valdība mēģina iznīcināt Telšu pilsētiņu Kijevas centrā.
  • Photo: Maksym Balandiukh
    Protestētājiem virsū tiek palaisti simtiem policistu un specdienests. Lai pasargātu “Maidanu” izgāja tūkstošiem kijeviešu, kuri naktī – 10°C salā bija pilsētas centrā. Cilvēki ar pašu ķermeņiem neļāva piekļūt un iznīcināt Telšu pilsētiņu.
  • Photo: Mykhaylo Petiakh
    No rīta protestētāji sāk pieprasīt V. Janukoviča atstādināšanu no amata.
  • Photo: Brendan Hoffman, Getty images
    Eiro Maidans nostāvēja un kļuva par brīvu teritoriju valtstī, kura Prezidents V. Janukovičs un viņa komanda diktē noteikumus
  • Photo: Petro Zadorozhnyy
    Valdības attieksme pret pilsoņiem tikai palielināja Eiro Maidana atbalstītāju skaitu. Desmitiem tūkstošu brīvprātīgo sāk atbalstīt Maidanu, dodot pirmās palīdzības priekšmetus – zāles, produktus, naudu.
  • Photo: Vladyslav Musienko
    Lai diskreditētu tautas protestus, valdība sāk organizēt akcijas pret Maidanu. Tā saucamo Anti Maidanu. Cilvēkiem maksāja vai arī tos piespeda, draudeja ar atlaišanu valsts iestādēs strādājošos. Neskaitot neaizsargato iedzivotaju daļu, uz Anti Maidanu sāk vest noziedzniekus sporta kostīmos, tā saucamos “titušok”. Mērķis bija provocēt nemierus.

Decembris

  • Photo: YURI KOCHETKOV, EPA
    Pēc savu attbalstītāju Eiropa zaudešanas un autoritātes savu pilsoņu acīs Prezidents V. Janukovičs aktīvi sak tuvināšanos ar Krieviju.Ukrainā, pēc krievu spiediena, sākas pilsoņu tiesību apspiešana un ierobežošana.
  • Photo: Maks LEVIN, LB
    2014. gada 16. februaris bija pagrieziena punkts. Augstākā padome”Verhovna Rada”nelikumīgā ceļā pieņēma likumus, kuri apspiež pilsoņu tiesības, vārda brīvību, pulcēšanās, un nevalstisko organizāciju darbībū. Deputāti faktiski atzina par nelikumīgu jebkādu iespēju izteikt alternatīvo pozīciju,cenzure internetu,obligāta mājaslapu reģistrēšana, sim-kartes (ari priekšapmaksas) sāk pārdot tikai uzrādot pasi.
  • Photo: ZN.UA
    Šie “Diktatoriskie likumi” bija pieņemti pateicoties PAR prezidentu vairakumam-Reģionu partijai un Komunistu partijai, vairakums deputatu pat nelasija par ko balsoja.
  • Photo: Kudymets Maksym
    Ukrainā sākās aktīvistu nolaupīšana, piekaušana. Kijevā no citiem reģioniem sāk parādīties bandīti, kuri sāk terorizēt ielas – dedzināt automašīnas, piekaut cilvēkus, iebiedēt utt. Pret šo pilsoņi apvienojās kustībā “Auto Maidans” – pilsetas sargāšana no tādiem personāžiem.
  • Photo: GURNIAK VIKTOR, LUFA
    Pilsoņi nepiekrīt atdot savu demokrātisko brīvību un stājas pretī tirānam. Gruševa ielā Kijevā, pa ceļam līdz Ministru kabinetam, notiek aktīvistu un bruņotās milicijas sadursme. Milicija lieto ieročus, gaismas granātas, kā arī bruņoto tehniku.
  • Photo: Trebukhov Maksym
    Cīņā plecu pie pleca ar Ukrainas miliciju, neņemot vērā Ukrainas Likumdošanu, slepeni piedalās Krievijas specdienests. Nolaupītos protestētājus milicija visādi pazemoja, piemēram, pilnīgi izģērba salā un piespieda fotogrāfēties.
  • Photo: Ratushniak Oleksandr
    Milicijas nelikumīgās un nežēlīgās rīcības seku rezultātā, daži cilvēki gāja bojā. Simtiem tiek ievainoti. Vienlaikus ar sadursmi Gruševa ielā, valdība organizē ievainoto cilvēku izlaupīšanu un pēc tam nogalināšanu tieši no slimnīcas.
  • Photo: Kudymets Maksym
    Pēc neskaitāmām sadursmēm valdība atkāpjas. Eiromaidans paliek stāvēt, līdz netiks izpildītas agrāk nosauktās prasības.

Janvāris

  • Photo: Maks Levin
    2014. gada 18. februarī protestētāji organizēja miermīlīgu gājienu līdz parlamentam, pieprasot atcelt “diktatoriskos” likumus. Valdība pilsoņus ignorē.
  • Photo: Vladyslav Musienko
    Neskatoties uz valdības solījumu uzmanīt protestētaju drošību, pāris simtu bruņotu bandītu, kopā ar miliciju uzbrūk demonstrantiem. Ar šo uzbrukumu sākās visasiņainākās Maidana dienas.
  • Photo: REUTERS, Stringer
    Valdība izmanto smago bruņu tehniku, snaiperus, kā ari bruņotus bandītus un sāk “šturmēt” Maidanu.
  • Photo: Alexander Sherbakov, AP
    Vairāk par simts cilvēkiem iet bojā, tākstošiem ievainoto.
  • Photo: Yurko Dyachyshyn
    Asiņainais Maidana šturms satricināja Ukrainu.
  • Photo: Yurko Dyachyshyn
    Tā kā valdība ignorēja protestantu prasības, cilvēki reģionos sāk ieņemt valdības ēkas.
  • Photo: Palamarchuk Pavlo
    Milicija atkāpjas. Cīņai ar bandītiem veidojas pilsoņu grupas, kuras patrulē pilsetu.
  • Photo: YouTube screenshots
    Prezidents V. Janukovičs zaudē situācijas kontroli Ukrainā. No 21. uz 22. februāra nakti Janukovičs pamet Kijevu un brauc uz Harkovu, kur ar Krievijas palīdzību mēģina izdomāt kā atvienot rietumu reģionus no Ukrainas. Bet šis plāns neizdodas.
  • Photo: Konstantin Chernichkin, REUTERS
    Janukovičs, kā arī vairākums valdības vīru, savācot sazagto, bēg uz Krieviju. Sakarā ar Ukrainas konstitūciju, bēgšana bija izvērtēta kā atstādinājums, sakarā ar savu prezidenta pienākumu nespēšanu pildīt. Līdz jauna prezidenta ievēlēšanai, prezidenta pienākumus pilda Augstākās padomes (Verhovna rada) priekšsēdētājs Oleksandrs Turčins. Tiek izveidota jauna valdiba, to vada Arsenijs Jaceņuks.
  • Photo: Yurko Dyachyshyn
    Pēc kādreizējas valdības bēgšanas, tiek atklāti fakti par lielu korupciju... Plašākai publikai tiek dota iespēja redzēt privāto prezidenta rezidenci, ģenerālā prokurora un arī citas amatpersonas, kuriem pec oficiālās informācijas, nebija personīgo biznesu un citu iespēju nopelnīt tik lielu naudas summu.
  • Photo: Brendan Hoffman, Europress
    Kopumā, pēc Ģenerālprokuratāras datiem, Viktors Janukovičs no valsts budžeta ir nozadzis vairāk par 100 milijardiem ASV dolāru.
  • Photo: Lazlo Beliczay, EPA
    Ukraina samaksāja augstu cenu par brīvību no diktatūras un savu izvēli – būt par Eiropas daļu.
  • Photo: Baz Ratner, Reuters
    No protesta sākuma 2013. gadam līdz pat 2014. gada vasarai, šo revolūciju nosauca par ”Revolūcija Hidnostji”, tajā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Ne tikai ukraiņi krita par Janukoviča režīma upuriem, bet ari baltkrievi, armēņi un gruzīni.
  • Photo: Vladyslav Musienko
    Visi viņi nokļuva pie mocekļu memoriāla par ukraiņu neatkarību – „Debesu simtnieks” (Nebesna sotņa).
  • Photo: Yurko Dyachyshyn
    Pēc Janukoviča režīma sabrukšanas, sākās mierīgas dzīves atjaunošana, kā arī iespēja stabilizēt ekonomiku. Galvenais uzdevums bija prezidenta vēlēšanas.
  • Photo: Vladyslav Musienko
    Pa to laiku galvaspilsētā atsēkās milicijas darbs, viņu darbu daļēji izpildīja „Samaoborona Maidanu”.
  • Photo: Volodymyr Hontar, UNIAN
    Jaunā valdība uzreiz atsāka ceļu Eiropas virzienā.

Februāris

  • Photo: Ivan Sekretarev, AP
    Kad kļūst skaidrs, ka uzpirkt Ukrainas valdību nesanāk, jauna valdība tēmē uz Eiropu, Krievijā sāk tiešo militāro agresiju.
  • Photo: Sean Gallup, GETTY
    Izmantojot to, ka pašu bruņotie spēki atrodas Melnās jūras flotē, Krimas pussalas teritorijā, Krievija ieņem valsts struktūras, armijas bāzes, kā ari svarīgus infrastruktūras objektus. Floti Krimā Krievija dabūja „mantojuma” no PSSR.
  • Photo: ANTON PEDKO, EPA
    Ar savu agresiju Krievija pārkāpj visus starptautiskās un starpvalstu norunas, kurās tiek garantēta teritoriaāla Ukrainas nesadalāmība. Piemēram, ”Budapeštas Memorandums” parakstīts 1994. gadā, bet tas bija tikai sākums V. Putina „Personigai spelei”.
  • Photo: VIKTOR DRACHEV, AFP
    Autonomā Krimas Republika ir nedalāma Ukrainas daļa, Krievijas karaspēks un pašpasludinātā valdība organizē „Referendumu” par pieveinošanos Krievijai. Uzreiz nākamajā dienā Krievija pasludina šī pseido referenduma rezultātus. Kremlī notiek svinības par godu „jauno zemļu pievienošanai” PSSR stilā.
  • Photo: Ivan Sekretarev, AP
    Krimas pussalas okupanti sāk ukraiņu un Krimas tataru apspiešanu. Patriotiski noskaņotos iedzīvotājus iebiedē un nolaupa, dažus izdodas atrast mirušus.
  • Photo: Sergei Grits, AP
    Starptautiskā sabiedrība nosoda Krieviju un ievieš sankcijas. Ģenerāla ANO Asambleja, ar vairāk nekā simtiem balsu „par”, Krimā tika atzīta par Ukrainas daļu,”pret” – bija tikai Krievijas Federācija un tās mūžīgie sabiedrotie, Armēnija, Baltkrievija, Bolīvija, Kuba, KNDR, Nikaragua, Sudana, Sīrija, Zimbabve, Venecuela.
  • Photo: Artur Shvarts, EPA
    Pēc Krimas ieņemšanas, pussalā sakās Krimas tataru tiesību apspiešana, kuri neatzina okupantu valdību. Tas jau faktiski otrais, simts gadu laikā, atgadījums, kad viņiem tiek atņemta tēvzeme. Pirmais, kurš atņēma Krimas tatariem Krimu un izsūtīja tos uz Centrālāziju bija Josips Staļins.
  • Photo: Alexander Polegenko, AP Photo
    Krimā sākās cilvēku nolaupīšana un slepkavības, iemesls tam bija tautība vai ari publiski izteikts alternatīvais viedoklis. Plaši praktizē ,bez jebkāda iemesla, kratīšanas, tai skaitā musulmaņu reliģiskajās organizācijās, cilvēku aizturēšana. Krimas tatariem tiek aizliegts novadīt viņu tautas izsūtīšanas atceres pasākumus, bet kad beigu beigās tiek dota atļauja, tad stingras milicijas un bruņoto spēku pavadībā.
  • Photo: Reuters, stringer
    Krimas tatāru līderiem – Mustafam Džemiļovam un Rafadam Čuboravam-Krievijas valdība aizliedza iebraukt Krimā.
  • Photo: Lyseyko Markiyan
    Krima okupācijas sekas – 19 tukstoši cilvēku bēga uz Ukrainu.

Gājiens

  • Photo: REUTERS
    Pēc Krima okupācijas Krievijas valdība mēģinaja destabilizēt situāciju Ukrainā. Ieņemt 8. apgabalus, kas ir ir trešdaļa no visa skaita.
  • Photo: YANNIS BEHRAKIS, REUTERS
    2014. gadā Krievijas debesu diversanti atklāti sāk savu «darbu» Dienvidu un Austrumu Ukrainā.
  • Photo: Roman PELIPEY, EPA
    Provokācijās tiek izmantoti nevarīgi, kā arī neizglītoti cilvēki ar kuriem ir vieglāk manipulēt.
  • Photo: VIKTOR DRACHEV, AFP
    Luganckas un Doņetskas apgabalā pēc „Krimas” scenārija ienāk Krievijas armijas specvienība.
  • Photo: MARKO DJURICA, Reuters
    Krievija ieņem nebūtiskas administratīvas ēkas, sāk dalīt ieročus „bandītiem”, kurus jau vairākus gadus finansē Krievija.
  • Photo: Vk mikaronkainen
    Vienlaikus 6 Ukrainas apgabalos, Austrumu un Rietumu Ukrainā, kuriem kopīgi Doņetska un Lugancka, krievi izdomā apvainojošu iesauku „Navarosija” (Jaunkrievija), masveida ievestie provokātori no Krievijas organizē nekartības.
  • Photo: Sergei Poliakov, AP
    Odesa tādas separatistu organizēta nekartības beidzās traģiski, gāja bojā 40 separatistu un to atbalstītāju.
  • Photo: Олександр Прилепа УНІАН
    Tā kā Harkovas, Dņepropetrovskas, Zaporiskas, Hersonas, Mikolaevas, kā arī Odesas apgabalā nebija tiešas krievu agresijas un bruņoto spēku iejaukšanās, separatistu organizētie nemieri bija ātri neitralizēti – bieži pašu iedzīvotāju spēkiem.
  • Photo: Reuters
    Krievu spēku ieņemtajās teritorijās Doņetska un Lugancka, Ukrainas Valdība pasludina Antiteroristisko operāciju (ATO).
  • Photo: Reuters
    Sākas ATO, ļoti saspringtos apstākļos, ar būtībā neeksistējošu armiju.
  • Photo: Maks LEVIN
    Atsevišķas darbspējīgas patriotiskās spēka vienības spēja lokalīzet separatistu aktivistus.Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā sākās brīvprātīgo bataljonu veidošanās – ar šo rīcību izdodas pacelt armijas noskaņojumu, noturēt teroristu agresiju.

Aprīlis

  • Photo: Petro Zadorozhnyy
    Cilvēki sāk masveidā atbalstīt armiju. Sāk pašorganizēties un caur brīvprātigām organizācijām sāk sagādāt armijai visu nepieciešamo - apģerbu, partiku, zāles utt.
  • Photo: Anastasia Sirotkina, Associated Press
    Neskatoties uz spēcīgiem Krievijas mēģinājumiem šķelt valsti, provokācija neizdevās. Krieviem nesanāk sabotēt Ukrainas Prezidenta vēlēšanas visos reģionos, ar lielu balsu pārsvaru uzvar Petro Porošenko.
  • Photo: Facebook.com, petroporoshenko
    Cilvēku balsis parādija – dažādu reģionu iedzīvotāji ir vienoti savā vēlmā, saglabāt valsts nedalāmību, veidot valsti no jauna pēc Eiropas standartiem.

Maijs

  • Photo: Reuters
    Krievijas mēģinājumi vājinat Ukrainu ar diversantu un kontraknieku palīdzību nesazniedz savu mērķi, tāpēc Krievija sāk regulārās armijas iejaukšanos Ukrainas teritorijā bez kara pasludināšanas.
  • Photo: Reuters
    Krievijas iejaukšanās provocēja sankciju palielināšanu pret Maskavu no civilizēto valstu puses.
  • Photo: Serhiy Loiko/Facebook
    Kremļā vadībā, pateicoties pilnīgai krievu masu medija kontrolei, sāk no pašu tautas slēpt kara sākšanos. Tai pat laiku uz Krievijā sāk atgriezties simtiem bojā gājušo.

Jūnijs

  • Photo: Oleksandr Ratushniak
    2014. gada 17. julijā no teritorijas, kuru kontrolē prokrieviskie teroristi, tiek notrieka pasažieru lidmašīna Boeing-777, reiss MH-17 „Amsterdama – Kuala-Lumpar”. Bojā gāja 298 cilvēki.
  • Photo: Joshua Paul, AP
    Lidmašīnu notrieca ar zenit – raķešu kompleksu „Buk-M”, kas tika atvests no Krievijas. Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas, teroristi uzņēmas atbildibu par notikušo, bet pēc tam noliedza savu vainu – arī „BUK-M” piederību RF bruņotajiem spēkiem.
  • Photo: DOMINIQUE FAGET, AFP
    Vienlaikus teroristi nedeva iespēju starptautiskai izmeklētāju grupai objektīvi izmeklēt traģēdijas iemeslus tā kā lielakais katasrofas laukums bija iemīnēts.Tās lidmašīnas daļas, kurām varēja tikt klāt, teroristi izveda uz Krieviju, nodot metallūžņiem.

Jūlijs

  • Photo: Hromadske.tv
    Doņetskas un Luganckas apgabali, kuri atrodas zem teroristu kontroles, situācija balansē uz Humanitārās katastrofas robežas.
  • Photo: Sergei Karpukhin, Reuters
    Teroristi veic apšaudi dzīvojamos kvartālos un pie infrastruktūras objektiem.
  • Photo: Mauricio Lima, NYT
    Tiek fiksēti masveida noziegumi pret civiliedzīvotājiem-piekaušana, slepkavības, cilvēku nolaupīšana, izvarošana.
  • Photo: EPA
    Pilsētās parādās karavīri – musulmaņi no Kavkaza, kas liecina par ārējo iejaukšanos Ukrainas konfliktā.
  • Photo: TASS
    Dažādi teroristu grupējumi sāk savstarpēju cīņu par teritoriju kontroli. Šo sadursmju laikā tiek izmantota smaga bruņu tehnika, kas noveda pie civiliedzīvotāju bojāejas. Karadarbības rezultātā no Doņetskas un Luganckas apgabaliem, pārcēlās uz citiem Ukrainas reģioniem vairāk par 514 000 cilvēkiem.
  • Photo: Darko Vojinovic, AP
    Ar aktīvu Krievijas palīdzību Donbasa kaujinieki sāk sistemātisku ekonomikas un infrastruktūras iznīcināšanu.
  • Photo: Maks LEVIN
    Iznicināts vairāk par 960 km autoceļa un 30 tiltu. Kā arī 4500 dzivojamās mājas.
  • Photo: Marko Djurica, Reuters
    Nelikumīgi tika izvestas dažu rūpnīcu iekārtas, arī to, kuras izgatavo ieročus. Ogles, iegūtas okupēto teritoriju šahtās, tika izvestas uz KF.

Augusts

  • Photo: Roman Pilipey, EPA
    Ukrainas valdība dara ļoti daudz, lai atjaunotu normālu dzīvi, atbrīvotos no teroristiem apgabalos. Visas operācijas tiek veiktas ar maksimālu precizitāti.
  • Photo: Petro Zadorozhnyy
    Atbrīvotajiem reģioniem tiek vests simtiem tonnu humanitārās palīdzības. Atsākta gandrīz visu skolu un bernudārzu darbība, tiek veiktas pensiju un algu izmaksas.
  • Photo: Sergey Kozlov, EPA
    Cilvēku aizsardzībai, Drošības diennests sāk antidiversantu pasākumus, armija būvē aizsardzības līniju, pat ar brīvprātīgo – vietējo iedzīvotāju palīdzību.
  • Photo: Maks Levin
    Ukrainas pilsoņi atbalsta valsti cīņa: no Rietumiem ar Austrumiem tūkstošiem brīvprātīgo savāca miljonu grivnu Ukrainas armijai.
  • Photo: Ukrainian Ministery of DefenSe
    Neredzēts patriotiskums, izveidojot jaunu, patiesi tautas armiju – Šadi noreaģēja Ukrainas sabiedrība uz Krievijas agresiju.
  • Photo: Maks Levin
    Simtiem Ukrainas kareivju, kuri atdeva savu dzīvību par brīvību, kā arī civiliedzīvotāji, kuri kļuva par agresijas upuriem, ieies jaunā Ukrainas Vēsturē kā varoņi. Bet ukraiņi zinās brīvības cenu un sargās to.
  • Photo: ROMAN PILIPEY, EPA
    Atjaunota eiropiska ukraiņu nācija, vairs nevienam neļaus apstrīdēt savu eksistenci, savu vēsturi, savu valsti.
  • Photo: Petro Zadorozhnyy
    Ukraina ieguva jaunu armiju, brīvu no padomju pārdzīvojumiem, patriotisku armiju, kurai vienalga, kurā reģionā esi dzimis, kāda ir tava valoda vai ticība jebkurā Ukrainas iedzivotājā.
  • Photo: Ministry of Defense of Ukraine
    Protams, mūsu armiju vēl gaida galējas reformas pēc Eiropas armijas standartiem. Protams, armijas komandēšana, nepietiekamo praktisko iemaņu dēļ, nevienmēr ir ideāla. Ukrainas armija sāk tehniskās reformas, tā apsteidzot Krieviju.
  • Photo: GRABAR VITALIY, LUFA
    Ir svarīgi, ka ukraiņu armija jau pieveica krievus ar savu morāles līmeni — desmitiem vārdu jaunajā Ukrainas vēsturē vel gaida savu laiku, kad tiks izdzirdēti. Patiešam žel, ka tūkstošiem krievu nevarēs atgriezties mājās un izstāstīt patiesību par šo bezjēdzīgo karu, kuru uzsāka Kremlis, viņi bez vārda guļ desmitiem brāļu kapos Ukrainas teritorijā.
  • Photo: Olivier Hoslet Pool, AFP
    Pagājušajā gadā Ukraina saņēma jaunu prezidentu, valdību, parlamentu, kuri ņem uz sevi pienākumu demokrātiski valdīt un vest valsti pa Eiropas ceļu.
  • Photo: Valentyn Ogirenko, REUTERS
    Antikorupcijas likums sāk lustrācijas procesu. Jebkurš ierēdnis, kurš meģinās apiet lustrāciju vai arī turpinas bīt korumpēts, tiks sodīts – ukraiņi vairs nebaidās no valdības.
  • Photo: Maks LEVIN
    Jaunais dzelzs mūris, kas atdala demokrātisko pasauli no totalitāras,drīz tiks būvets Ukrainas Austrumu robežā. Asociācijai ar ES ir vēl viens solis šajā ceļā.
  • Photo: SAUL LOEB, REUTERS
    Mūsdienu ukraiņi jau kuro reizi tukstoš gadu laikā, tāpat kā viņu vecvecāki – rusici no Kijevskoji Rusji, ir gatavi izglābt Eiropas civilizāciju no Austrumu ordas.
  • Photo: Ratushniak Oleksandr
    Un šoreiz – uz visiem laikiem!

Rudens